Kafijas krūzītes Grupa prestižas augstskolas absolventu, kuriem ir veiksmīga karjera un panākumi, ieradās ciemos pie sava bijušā profesora. Tikšanās reizē runa bija par darbu: absolventi sūdzējās par daudzajām grūtībām un dzīves problēmām. Piedāvājis saviem ciemiņiem kafiju, profesors aizgāja uz virtuvi un atgriezās ar kafijas kanniņu un paplāti uz kuras bija izvietotas dažādas krūzītes: porcelāna, stikla, plastmasas, kristāla. Vienas bija vienkāršas, citas dārgas. Kad absolventi bija paņēmuši sev krūzītes, profesors teica: Pievērsiet uzmanību, ka tika paņemtas visas skaistās krūzītes, bet vienkāršās un lētās palika. Kaut gan tas ir normāli – vēlēties sev tikai to labāko, bet šī vēlme arī ir jūsu problēmu un stresa avots. Saprotiet, ka no krūzītes nav atkarīga kafijas garša. Patiesībā, viss ko jūs vēlaties ir kafija, nevis krūzīte. Jūs apzināti izvēlējāties labākās krūzītes un pēc tam vēl pētījāt, kādu krūzīti kurš dabūjis. Tagad padomājiet: dzīve – tā ir kafija, bet darbs, nauda, stāvoklis, sabiedrība – tā ir krūzīte. Tie ir tikai instrumenti pilnvērtīgai dzīvei. Tas, kāda mums ir krūzīte, nenosaka un nemaina mūsu dzīves kvalitāti. Reizēm, koncentrējoties uz krūzīti mēs aizmirstam izbaudīt pašu kafiju. Laimīgi ir tie cilvēki, kuri spēj ņemt visu labāko no tā, kas viņiem ir, nevis tie, kuriem ir viss pats labākais.