Stāsts par naglām Reiz dzīvoja ļoti straujš un nesavaldīgs jauns cilvēks. Kādu dienu tēvs iedeva viņam maisiņu ar naglām un lika par katru reizi, kad viņš nespēs apvaldīt savas dusmas, iedzīt vienu naglu sētas mietā. Pirmajā dienā stabā tika iedzītas pāris desmiti naglu. Nākamajā nedēļā viņš jau bija iemācījies savas dusmas apvaldīt un jaunu naglu skaits sētas mietā ar katru dienu kļuva mazāks. Jaunietis saprata, ka vieglāk ir kontrolēt savu raksturu, nekā dzīt naglas mietā. Pienāca diena, kad viņš nevienu reizi nezaudēja paškontroli. Viņš par to pastāstīja tēvam un tēvs teica, ka tagad par katru dienu, kurā viņam būs izdevies savaldīt savas dusmas, viņš varēs no sētas staba vienu naglu izvilkt. Laiks gāja un pienāca diena, kad jaunietis varēja tēvam paziņot, ka sētas stabā vairs nav nevienas naglas. Tad tēvs paņēma dēlu pie rokas un pieveda pie sētas: • Tu labi tiki galā ar uzdevumu, bet tu redzi, cik stabā ir caurumu? Tas vairs nekad nebūs tāds, kā iepriekš. Kad tu cilvēkam pasaki kaut ko sliktu, viņam paliek tādas pat rētas kā šie caurumi. Nav svarīgi, cik reizes tu pēc tam atvainosies, jo rētas vienalga paliek.